Pirmais latvietis uz Mēness

Tu teici man, ka šovakar nelīs Kaut vēji draudīgus mākoņus dzen Vairs negribu skriet, negribu steigties Mēs neesam tikušies tik sen Tu stāsti kā iet tālajās zemēs Ka viss jau ir labi un tomēr ikreiz Kad karogu sarkanbaltsarkanu redzi Asaras acīs sariesties steidz Kā vectēvs turēšos pie pleca Tam mazdēlam, ko stārķi nes Mēs kopā dzirdēsim reiz ziņās par to Ka pirmais latvietis nokāpj uz mēness Tu esi mans brālis un Tu – mana māsa Jā, pasaule mainās un mēs tai līdz Un jautājums nav vairs par ādas krāsu Bet to, kādā valodā runā Tev sirds Mēs neesam daudz un labi to zinām Ka viens otru kaitināt varam mazliet Bet kopīgs lepnums kāds pamostas krūtīs "Saule, Pērkons, Daugava" tūkstoši kopā, kad dzied