Piedod Man

Bildināju tevi vasarā Kādā drūmā dienā augustā Tagad saku atā Kā es varēju tevi tā sāpināt Lauž un lauž mani tā ka sāp Mana sirdsapziņa mani vajāt sāk Jo es zinu kādus melus es tev dzinu Apkārt visiem desmit pirkstiem es tevi tinu Un te Pie visa vainīgs esmu vienīgi es Un tagad man ar to ir jāsadzīvo Katru rītu kad cēlāmies Tavs acu skatiens mani sildīja Un tavās rokās rīta kafija gaidīja Bet es nezinu kas ar mani notika Tā mīlestība kas manī deg Ar katru rītu dzisa Bet es cerēju to ar laiku atgūt Un tā es tev par to ne vārda nepateicu Kā būtu ja es tevi iesaistītu sarunā Ja vien es tev būtu stāstījis par savām sajūtām Bet tagad jau par vēlu ir priekš tādām dzīves sarunām Tā jau ir Dzīve mūs škir Piedod man par šādām atvadām Par manām atrunām Par tukšām sarunām Es lūdzu piedod man Vēl vienu pēdējo reizi Lai varam uz atvadām Mēs palikt ar labām atmiņām Piedod man par tādu vasaru Par katru asaru Par viltus sajūtām Es lūdzu piedod man Vēl vienu pēdējo reizi Lai varam uz atvadām Mēs palikt ar labām atmiņām