Atkal ir saule logā, atkal ir vasara.
Vai tiešām nedosi vēlreiz? Bērni man prasa.
Tevi aplēju kā puķi - bērni ūdeni nes.
Vien kopā ar kalniem - mēs esam mēs.
Neaizej sniegos, es tevi lūdzos reiz, paliec vēl.
Kādā drausmīgā vieglumā no cilvēka paliek tēls.
Atkal ir saule logā, bet diena jau īsāka.
Reiz mēs ziedēsim visi un tu mani nepazīsi.
Tevi aplēju kā puķi - bērni ūdeni nes.
Vien kopā ar kalniem - mēs esam mēs.
Neaizej sniegos, es tevi lūdzos reiz, paliec vēl.
Kādā drausmīgā vieglumā no cilvēka paliek tēls.
