Man jau bērnībā, draugi teica tā:
"Esi burvīga lelle"
Mātes vārdi man pat vēl šodien skan:
"Esi brīnišķa lelle"
Bet šie vārdi mani baida
Es no tevis citus gaidu
Teic, esi mīļa man tu
Vai tu bieži vien raugies kā ne viens
Esi burvīga lelle
Pats tu arī tā laikam nodomā
Esi laimīga lelle
Bet ja krūtīs manu sirdi
Īsti mīlai nesadzirdi
Tā, labāk nenāc nekad
Blakus tev arvien es būšu pasaulē
Mīļa, laba, tev dzīve būšu
Tikai ne lelle vien, nē, nē, nē, nē, nē, nē
Visam es labprāt gribu būt tev klāt
Ne jau rotaļu lelle
Sirds man bēdas jūt
Sirds var jautra būt
Ne jau nedzīva lelle
Bet ja tu to nesajūti
Ja tev tikai akmens krūtīs
Tad laimi negūt nekad
Blakus tev arvien
Es būšu pasaulē
Mīļa, laba tev dzīvē būšu
Tikai ne lelle vien, nē, nē, nē, nē, nē, nē
Lelle, lelle, nē, nē, lelle...
