Viņa gāja gar jūras malu
Un viņas soļi ir debesīs.
Skaista, slaida un gandrīz kaila
Un viņas soļi ir debesīs.
Vēl daudz, ko jautāt, daudz mulst,
Vai sirds mana joko vai skumst?
Vai viņa aizejot sapratīs?
Es aizeju, es aizeju,
Bet zinu, ka sapratīs.
Viņa sapratīs.
Krīt zvaigzne balta, tik koša, bet salta -
Vai prātu man neprātā atnesīs?
Liegi, mīļi, tā kā bēguma viļņi -
Tā viņas soļi ir debesīs.
Vēl daudz, ko jautāt, daudz mulst,
Vai sirds mana joko vai skumst?
Vai viņa atnāks un sapratīs?
Es aizeju, es aizeju,
Bet zinu, ka sapratīs.
Viņa sapratīs.
Es aizeju, es aizeju,
Bet zinu, ka sapratīs.
Viņa sapratīs.
Es aizeju, es aizeju,
Bet zinu, ka sapratīs.
Viņa sapratīs.
Es aizeju, es aizeju,
Bet zinu, ka sapratīs.
Viņa sapratīs.
