Baltijas jūra, kāpēc tu šalc,
Saule kā dzintars viļņos kad krīt?
Baltijas jūra, mūžs tev nav balts,
Sāļajās smiltīs dzintars kā senču asaras krīt.
Tev krastā kārkli zied,
Un vīri tikpat sīksti kļūst.
Virs kāpām priedes dzied,
Un sievas tikpat stipras būs.
Lai kāda vētra pūš,
Tā nevar mūs ne raut, ne liekt,
Jo,kam pie jūras mūžs,
Tam ir pie jūras jāpaliek.
Baltijas jūra, sūrs ir tavs malks,
Dus tavā dzelmē ne jau viens vien.
Baltijas jūra, brīvai tev šalkt,
Kuģi vienmēr tā kā nemiera domas lai pāri tev skrien.
Tev krastā kārkli zied,
Un vīri tikpat sīksti kļūst.
Virs kāpām priedes zied,
Un sievas tikpat stipras būs.
Lai kāda vētra pūš,
Tā nevar mūs ne raut, ne liekt,
Jo,kam pie jūras mūžs,
Tam ir pie jūras jāpaliek.
Lai kāda vētra pūš,
Tā nevar mūs ne raut, ne liekt,
Jo,kam pie jūras mūžs,
Tam ir pie jūras jāpaliek.
Jo,kam pie jūras mūžs,
Tam ir pie jūras jāpaliek!
