Mums Pietiks Abiem

Atceries kad, kad mēs bijām bērni Laiks, likās, rita tik lēni Visas vasaras mēs ķērām sapņus Gadus vēlāk mēs vēl joprojām blakus Ooo, nebaidies no saviem sapņiem, es saku tev Ooo, tici man, mums pietiks abiem, tu zini mani Ooo, nebaidies no saviem sapņiem, es saku tev Es saku tev, nē, neviens tos nevar atņemt Un pie kājas tak, ko tie tur saka Ir nakts, es pats un tu man blakus Laiks bēg prom, ka nevar notvert to Laiks ir nekas, ja tev ir kāds, kam dot Paaudze X, astoņdesmit otrais gads Daru sevi pats, skat, kāds paveras skats Esmu savā vietā, daru to, ko māku Mīlu to, ko daru un no jauna sāku Nav nekā, nav nekā, kas varētu mūs notvert Nav nekā, lai vai kā, bet es un tu, mēs kopā Nav nekā, nav nekā, kas varētu mūs notvert Šī saule mani kausē Bet es dodos tālāk bez pauzes Ooo, nebaidies no saviem sapņiem, es saku tev Ooo, tici man, mums pietiks abiem, tu zini mani Ooo, nebaidies no saviem sapņiem, es saku tev Es saku tev, nē, neviens tos nevar atņemt Es gribu apķert tevi, gribu aptvert zemi Gribu dot pretī, jo tu man devi Viņas roku siltumā nejūtu laiku Okeāna krastā skaitām zvaigznes Katrā pasaules malā Megapoles plūsmā, vai vientuļā salā It kā mēs uz pasaules vieni Un ir tik labi, ka mēs neskaitām dienas Nav nekā, nav nekā, kas varētu mūs notvert Nav nekā, lai vai kā, bet es un tu, mēs kopā Nav nekā, nav nekā, kas varētu mūs notvert Šī saule mani kausē Bet es dodos tālāk bez pauzes Ooo, nebaidies no saviem sapņiem, es saku tev Ooo, tici man, mums pietiks abiem, tu zini mani Ooo, nebaidies no saviem sapņiem, es saku tev Es saku tev, nē, neviens tos nevar atņemt