Savādais Laiks

Kad rozā lietus lāses No zemes augšup krīt Kad rīt jau sen ir beidzies Bet vakar tas būs rīt Par agru būt man bērnam Par vēlu lielam kļūt Kad domas klīst un maldās Pa takām sirds ko jūt Kaut kur starp zemi debesīm Tik dīvains viss Es ļaujos tam un neprasu Kas noticis Tāds ir šis dzīves pieskāriens Gan skaists gan maigs Savādais laiks Savādais laiks Kad nāc lai projām ietu Kad ej lai atgrieztos Un kļūsti mēms lai kliegtu Vai kliedz lai klausītos Līst asaras lai smietu Un smiekli sienas ceļ Kad naids vai mīlestība Ar vienu spēku ceļ Kaut kur starp zemi debesīm Tik dīvains viss Es ļaujos tam un neprasu Kas noticis Tāds ir šis dzīves pieskāriens Gan skaists gan maigs Savādais laiks Savādais laiks Varbūt tā bijis vienmēr Un varbūt būs nekad To nezinu, bet būšu Es tieši tur un tad Kad rozā lietus lāses Kā skūpsts un zemes vaigs Kad aicināts vai raidīts Būs nācis Savāds laiks Kaut kur starp zemi debesīm Tik dīvains viss Es ļaujos tam un neprasu Kas noticis Tāds ir šis dzīves pieskāriens Gan skaists gan maigs Savādais laiks Savādais laiks Kaut kur starp zemi debesīm Tik dīvains viss Es ļaujos tam un neprasu Kas noticis Tāds ir šis dzīves pieskāriens Gan skaists gan maigs Savādais laiks Savādais laiks