Vājība

Viņa visu dara tā, kā tas atainots tiek filmās Īstāka par īstu viņa atkal sēž tev līdzās Tu aizmirsti, kas esi, vairs nezini ko teikt Bet gribās darīt visu, lai tik viņa paliek šeit Viņa sen vairs tevi neredz, bet tu redzi tikai viņu Viss, kas ar viņu saistās tevī ieaudzis par dziļu Viņa sen vairs tevi nedzird, bet tu dzirdi tikai viņu Tās jūtas tevi maitā, centies izmainīt sev gribu Ar varu, ko es daru? Kāpēc atkal es tev zvanu? Esi tu, esmu es, bet mūsu abu sen vairs nav. Ar varu, ko es daru? Kāpēc atkal es tev zvanu? Esi tu, esmu es, bet mūsu abu sen vairs nav. Nav, nav, nav, mūsu abu sen vairs nav La la la la la la la la la la nav Kad viņa smaida, tev sāp, jo blakus viņai stāv kāds cits Kas liks pat skumjākajā brīdī viņu smaidīt Tev riebjas redzēt viņu laimīgu Nevis stāvēt tā un gaidīt, bļe Bet kurš pie tā ir vainīgs? Tās acis, kas murgos vajā katru nakti Tā balss, ko nespēj izraut no galvas Tu gribi viņu izdzēst, izplēst no prāta Kas viņā ir tāds, kas neliek tev mieru? Es gribu projām no tevis, projām no tevis Nāsi strīpā, gāzi grīdā, dodiet man dzert Tu dosi pa seju visiem pēc kārtas Lai tik viņa pamana, nolādētā ragana Redzi kā man sāp? Redzi? Nāc šurp, glāb Bet viņa iet prom (kur bļa?) Velcies šurp tu nolāpītā burve Taču laid mani vaļā! Laid, laid vaļā, paglāb Viņa paiet garām Kā viņai tas sanāk? Tik auksta tā mauka Ar savu silto skatienu un sasalušo sirdi Tu kliedz tā lai visi tagad zin Viņa nav cilvēks, sagraus visu, kas tev ir Ar varu, ko es daru? Kāpēc atkal es tev zvanu? Esi tu, esmu es, bet mūsu abu sen vairs nav. Ar varu, ko es daru? Kāpēc atkal es tev zvanu? Esi tu, esmu es, bet mūsu abu sen vairs nav. Nav, nav, nav, mūsu abu sen vairs nav La la la la la la la la la la nav Un nebūs Īsta mīlestība nerūs Bet tas nav tas, kas te notiek Tā ir apmātība Vājprātīga vēlēšanās pašam sevi apmānīt Aizver muti, atver acis Kāpēc atkal tu cel traci? Viņa pazuda jau sen, drīz tu pazudīsi pats Nagus nost, lasies prom Baisi skan, bet varens skats Viņas sasalusī sirds Sasprāgs miljards gabalos Uzlido debesīs Un krīt lejā kā krusa Kurš vair atceras tos laikus, kad tā meitene vēl juta