Mana vasara aiziet klusumā,
Vien nav vairs kur slēpties,
Nav tevis tuvumā.
Un es jau jūtu, ka mūžs
Ir kā zvaigzne, kas dziest ... vienreiz
Mūsu vasara beidzās, kā vēlējies.
Vai tagad vairāk ir prieka?
Kā tev šķiet?
Un nu jau ar katru dienu
Arī atmiņas dziest.
Paliek vientulība vien,
Jau esmu pieradis mazliet.
Lēnām atnācis miers,
Sācies vientulības miers.
Un vasara aizies, tikko sākusies,
Kaut ar to viss nav beidzies
Un apstājies.
Žēl, ka dzīvojam vienreiz,
Bet - it kā nezinot to.
