Vecs klauns man smejot teica:
– Šai dzīvē viss ir joks
Tā nauda, bauda, laime
Ir tikai apburts loks
Nekas te nav pa īstam
Šai cirka arēnā
Mēs tā kā zvēri klīstam
Šai solī nolemtā
Nekas te nav pa īstam
Šai cirka arēnā
Mēs tā kā zvēri klīstam
Sen solī nolemtā
Un klauni zin' ko runā
Bez klauniem jau nekur
Šo zemeslodi veco
Simts klauni plecos tur
Un šūpina un mētā
Un krata tāpat vien
Tad joka pēc vēl iesper
Un smejot tālāk brien
Mans draugs man gudri teica:
–Ne nieka nebaidies
Tās lietas, kuras sāpēs
Tāpat reiz notiksies
Un tie, kas smejas – raudās
Ja netici – tad skat!
Tas cirks jau sen ir projām
Bet klauni vēl tepat
Un tie, kas smejas – raudās
Ja netici – tad skat!
Tas cirks jau sen ir projām
Bet klauni vēl tepat
Un klauni zin' ko runā
Bez klauniem jau nekur
Šo zemeslodi veco
Simts klauni plecos tur
Un šūpina un mētā
Un krata tāpat vien
Tad joka pēc vēl iesper
Un smejot tālāk brien
Klauni zin ko runā!
Un smejot tālāk brien!
Un klauni zin ko runā!
Un klauni zin ko runā!
Un klauni zin ko runā!
Un klauni zin ko runā!
Un klauni zin ko runā!
Un klauni zin ko runā!
Ha!
