Es par taisnību iestātos,
Es par tiesnesi ieceltos,
Tikai man nav kur aizņemties to kaunu.
Tā tas ir, vai Tu aizdotu,
Kādu nieku, vai varētu,
Noriskēt šo kaislību es ar baudu.
Varbūt tad, kad es zinātu,
Varbūt tad es Tev atklātu
Kur var sirdsmieru iemantot par naudu.
Tikai nemāku saskaitīt,
Un to kabatu atpazīt,
Kura pilna ar labu un kura ar ļaunu.
Tā divatā
Laikam dzīvojam,
Tā Prometejs un Fausts,
Tā mācītājs un klauns.
Tā divatā
Laikam dzīvojam,
Tā Prometejs un Fausts,
Tā mācītājs un klauns.
Kaut kad tad, kad es zinātu
Varbūt tad es Tev atklātu
Kur var sirdsmieru iemantot par naudu.
Tikai nemāku saskaitīt,
Un to kabatu atpazīt,
Kura pilna ar labu un kura ar ļaunu.
Tā divatā
Laikam dzīvojam,
Tā Prometejs un Fausts,
Tā mācītājs un klauns.
Tā divatā
Laikam dzīvojam,
Tā Prometejs un Fausts,
Tā mācītājs un klauns.
