Reiz auga zēns,
Tāds nopietns un ļoti kārtīgs,
Tāds kluss un paklausīgs kā veco laiku
Šveices pulkstens.
Tā tēvs bij' tiesnesis
Vai varbūt cits kas tikpat svarīgs,
Kurš sešos gulēt iet un trijos augšā ir.
Un arī zēns no dziļa miega augšā rāvās
Kaut vietā karstākajā sapnis pārtrūkās,
Jo šajā mājā jau no laika gala tā tas nācās -
Ja kāds ir pamodies, tad visiem ir jāceļas.
Kad puika izauga,
Tad tēva pēdās gāja cienīgs
Tāds kluss un mērķtiecīgs kā svina cepelīns.
Viņš kļuva ministrs
Vai varbūt cits kas tikpat svarīgs,
Kurš sešos gulēt iet un trijos augšā ir.
Un arī dēls tam bija nopietns
Un tikpat kārtīgs,
Tāds kluss un tikpat dziļdomīgs kā tēvs,
Bet vienā lietā viņš pret dēlu
Bija ļoti vērīgs -
Bija stingri aizliegts to pirms laika modināt.
Johonaa'ei (saule)
Aaniigoo, t'aa (patiesība)
'Akaisdahi (piena ceļš)
'Ahaadigo, t' aa (cieši kopā)
