Es skrēju satikt savus draugus -
Man likās, ka vairs nav, kur iet
Un acis aizvēru it ka no kauna
Kad pamodos vairs nebija neviens
Es atkāpos, lai spētu redzēt
Un soli vēl, un jau par daudz
Kurš ies ar mani rokas smērēt,
Kad pasiem savas sienas janojauc?
Tālu, tālu gribu redzēt.
Tuvu, tuvu apstāties.
Skaļi, skaļi Tevi cerēt.
Klusi, klusi padoties!
Es šodien dzīvoju uz mūžu.
Bet rīt ar dienu pietiksies
Un divreiz trejdeviņu jūdžu
Ilgs ceļš pie mājām apstāsies.
