Kur Tas Ir

Viņš turējās līdz galam, jā, spītīga sirds Līdz pēdējā elpa nopūta dzīvības dzirksti Gars beidzot brīvībā ir, vairs nav upuris Tas izspruka no ķermeņa kā gaisa burbulis Viņš nebij' ne labs cilvēks, ne fīrer(i)s reiz Bet tik tiešām viss notika, kā Bībelē teikts Tā Kunga grāmatā viņš bij' zem nodaļas LV Un par saviem grēkiem galu galā nonāca ellē Viņš negribēja mīlēt, labāk kaut ko pirkt Un tagad dega liesmās par savu auksto sirdi Viņš nepretojās, kaut bij' savulaik tik bīstams Jo beidzot saņemt sodu bij' sava veida līdzsvars Viņu biedēja dēmoni un katrs mazs monstrs Tik skaļi kliedza, it kā tas būtu mans koncerts Šeit neiesniedzās cerības un Dieva balss Viņa rētās bēra sāli, kā pie pusdienu galda Āda kļuva biezāka, viņš sprieda, kas tagad nāks Bet ar laiku tikai pierada pie sarkanās krāsas Tas deva mērenumu kā kokteiļiem sula Redzēja velnu tik bieži, ka par kolēģiem kļuva Viņš nospļāvās, kā varēja tik kļūdīgi spriest Šis nav nekas, tikai kārtējā sūdīgā vieta Viņš piecēlās, ignorējot dūmus un svelmi Es to visu pieredzēju dzīvē, kur tad ir tā jūsu elle? Piedz. Kur tad ir tā jūsu Elle? Kur tad ir tas mans sods? Kur tad ir tā jūsu Elle? Kur tad ir tā patiesība? Kur tad ir tā jūsu Elle? Kur tad ir tās visas atbildes? Kur tad ir tā jūsu Elle? Kur tad ir tā visa jēga? Dziļi sarūgtināts, viņš nestaros, ja to palūgs Viņš peldēja visumā, nevarot ar to saplūst Kā laiva mierīgā jūrā ar zobenu uz borta Nenoteiktība piešķīra robežu un formu Peldot gar molekulām, no kurām Dievs uztaisīja te visu Kā dzirksteles, atomi uzplaiksnīja un dzisa Viņš to nespēja pieņemt, kā cirkuli abats Viņu noķēra eņģelis kā zvirbuli – vanags Viņš nonāca Ēdenē, kaut pirms tam tas nesanāca Tās vārti spīdējā kā nošu raksts zelta krāsā Viss bija pie Dieva balts, pie viena galds Uz kura bija siers, piens, visa pietiekami daudz Grēkus piedeva, vairs nebij' sviedru vai auksts Viņam pateica, ka tas ir ciešanu gals Viss bija tik tīrs, jā, šeit šaufeļu maz Mīlestība gaisā virmoja kā taureņu bars Bet viņš pierada pie tā, tad viss pārtop par mīnusu Un viņš vairs nesajuta mākoņu mīkstumu Ja te nav ziemas, kā var sajust zaļu vasaru Paradīze sāka zust līdz ar maņu asumu Vairs nesaskatot starpību starp eņģeli vai Dievu Viņš nospļāvās, kā ķeķeris ar prieku Šis nav nekas, tikai jūtu paralīze Es to visu pieredzēju dzīvē, kur tad ir tā Jūsu paradīze? Piedz. Kur tad ir tā jūsu paradīze? Kur tad ir tā mana laime? Kur tad ir tā jūsu paradīze Kur tad ir tā patiesība? Kur tad ir tā jūsu paradīze Kur tad ir tās visas atbildes? Kur tad ir tā jūsu paradīze? Kur tad ir tā visa jēga?