Anton, Anton, lūdzu ne tik strauji
Lai Tev laime garām nepaiet
Anton, Anton neskaties uz naudu
Tad Tev dzīvē vienmēr labi ies
Kādā mazā pilsētā dzīvoja viens Antons
Māja tam bija nolaista, bet pagrabā bija ofiss
Dzīve tajā ofisā augstu vilni sita
Bet ne tikai vilni arī visus citus
Anton, Anton, lūdzu ne tik strauji
Lai Tev laime garām nepaiet
Anton, Anton neskaties uz naudu
Tad Tev dzīvē vienmēr labi ies
Tomēr mazliet sakrājās, kur, lai liek to naudu
Glabāšu to burciņā, lai tā nes man baudu
Skriešu pakaļ dzīvniekiem lielā ātrumā
Lai tik put un, lai tik kliedz un nepaliek nekā
Anton, Anton, lūdzu ne tik strauji
Lai Tev laime garām nepaiet
Anton, Anton neskaties uz naudu
Tad Tev dzīvē vienmēr labi ies
Antons nemaz neklausās manu gudro tirgu
Nelipina kupraino veiksmes lielo zirgu
Fakts uz sejas nostājies, jo atkritumi klāt
Gaida Tevi pankūkas uz nārām tavu māt
Anton, Anton, lūdzu ne tik strauji
Lai Tev laime garām nepaiet
Anton, Anton neskaties uz naudu
Tad Tev dzīvē vienmēr labi ies
