Pie Zemes

Te nu mēs esam Nepilnību pilni, savām neprātībām prātos Diezgan liela vilna, auga te tais strīdos krātos Un atzīt sanāk reti, tik pārsienot tās brūces Ka nekļūdīgi mēs tikai pieļaujam kļūdas Divas puses nedzirdot, nav pat gatavas skaņas testam Nevar pateikt tām neko kā pieticība Kanje Vestam Tāpēc saku sev pakrisdams - taču piecelies pats kājās Kaut jūtos kā "Pamestais", palikdams "Viens pats mājās" Laikam esam tik divi tādi, kuri nesaprot Sirdis spēj iztulkot jebkādu svešvalodu Laikam esam tik divi tādi, kuri nesaprot Sirdis spēj iztulkot jebkādu svešvalodu Kad manī debess Sāk kliedēt iedomas Mānīgās iedomas Tad kvēlo bākā sirds Un esot tuvu pie zemes Jūtu, ka vieno mūs Jūtu, ka vieno mūs Daudz varāk nekā šķir Tad kvēlo bākā sirds Jūtu, ka vieno mūs Daudz vairāk nekā šķir Nepilnību pilns, savām neprātībām prātā Mācījos es baudīt filmu, galvā nepārtinot ātrāk Kad lieti smagi nolija, jutu cik bijām sausi Un, ieraugot "Magnoliju", kā likteņi ir lauzti "Pazudis tulkojumā" samiernāties nespēju, jo diezgan labi zinu Kur ved šie pakāpieni triju plakņu trepēs kā filmā "Labirints" Kad nirstam seklumā, domājot par sevi - "Zvaigzne ir dzimusi" Mēs ārā degam tā, nomelnojot sevi, taisni kā prīmusi Laikam esam tik divi tādi, kuri nesaprot Sirdis spēj iztulkot jebkādu svešvalodu Laikam esam tik divi tādi, kuri nesaprot Sirdis spēj iztulkot jebkādu svešvalodu Kad manī debess Sāk kliedēt iedomas Mānīgās iedomas Tad kvēlo bākā sirds Un esot tuvu pie zemes Jūtu, ka vieno mūs Jūtu, ka vieno mūs Daudz varāk nekā šķir Tad kvēlo bākā sirds Jūtu, ka vieno mūs Daudz vairāk nekā šķir