Tu Paliki Manī

Tu paliki manī Tu paliki manī Tu paliki manī Kaut kā to sajutu te tad, kad caurvējš Aizcirta durvis Apturot pārdomas skaļās Tās durvis, kuras Tev aizejot palika vaļā Arvien māju uzkopdams Es logos pamanu daudz kur Tavu plaukstu nospiedumus Cauri tagad tiem raugos Un tad nirt man sanāk tajās Pārdomās, lecot no laipas Kurā brīdī manā sejā Piezemējās Tavi vaibsti? Kurā brīdī manā visumā Pagaisa daudzi tabu? Arī jautājumus šādus drīzāk Tagad man jautātu Tu Tu paliki manī, Tu paliki manī, Tu paliki manī Kaut kā Tu te aizķēries, aizķēries Kā motīvs tik skanīgs aizķēries Tu paliki manī un man prieks Tu paliki manī laikam, lai kūst mans pērnais sniegs Jo kad atkāpjas ilgas To ikdienas bēgumā Tad atkal jau silda Pateicība, sniedzot spēku man Tad jūtu, ka mūsu pieredzi Ar pietāti tvert būšu ieradis Tvert kā kaut ko glaunu Saprasdams, ka jauna Jēga aust un Citu jau te nepamanīt Vārdiem - tikai, klausies Nepazaudē sevi manī Kur pat bez sprādzieniem Mans visums plešas plašumā Šķiet notiek tas tāpēc vien Ka reiz likteņus kopā sašuvām Tu paliki manī, Tu paliki manī, Tu paliki manī Kaut kā Tu te aizķēries, aizķēries Kā motīvs tik skanīgs aizķēries Tu paliki manī un man prieks Tu paliki manī laikam, lai kūst mans pērnais sniegs