Ārpus Aizsargmūra

Redzi, tomēr sanāk saņemties, jā Lai gan likās galā jau tā dziesma. Nu mūs atkal dziļi pārņem prieks Beidzot tikties ārpus aizsargmūra Bet atceries, kā bija senāk Kā mēs runājām? Ne Tu, ne es sadzirdēt nemāk Uz savu vien uzstājam Atceros vēl tieši tās dienas Dienas, kurās Tev Bij' zila piere no skriešanas sienā Bet bakstīju punā vēl Sēdējām katrs savā cietoksnī kā būrī Pārdzīvojot, protams, sūri, bet tas tika neizrādīts Metām zimītes viens otram pāri mūrim Cerībā, ka otrs tulīt tās visas izlasīs Labi, ka tas viss kā tumšie gadsimti sen ir prom Mūsu ceļi veda mūs uz kontaktu kā ved uz Romu Redzi, tomēr sanāk saņemties, jā Lai gan likās galā jau tā dziesma Nu mūs atkal dziļi pārņem prieks Beidzot tikties ārpus aizsargmūra Redzi, tomēr sanāk saņemties, jā Lai gan likās galā jau tā dziesma Nu mūs atkal dziļi pārņem prieks Beidzot tikties ārpus aizsargmūra Bet atceries, kas bija vēlāk Kad aizmaldījāmies Ieslīgstot pasīvā tēlā Kas aizrāva dziļāk vien Kā vienā auto mēs, uz vienu mērķi braucot Pa savu logu katrs kaut kur tālē skatījāmies Katrs savos vārdos vietas mēs vēl saucot Laikam arī dažādos tad ceļojumos devāmies Labi, ka tas viss jau sen kā vispār vairs nav par mums Pārveidots pamazām kontaktā tika katrs pārrāvums Redzi, tomēr sanāk saņemties, jā Lai gan likās galā jau tā dziesma Nu mūs atkal dziļi pārņem prieks Beidzot tikties ārpus aizsargmūra Redzi, tomēr sanāk saņemties, jā Lai gan likās galā jau tā dziesma Nu mūs atkal dziļi pārņem prieks Beidzot tikties ārpus aizsargmūra Un ja, un ja sanāks iesprūst aizsargmūros vēl Turpināsim sevi arvien ārā no tiem celt Un ja, un ja sanāks, sanāks iesprūst mūros vēl Turpināsim sevi arvien ārā no tiem, ārā no tiem celt