Mana Vienīgā

Tu, mana vienīgā - tas ir daudz Būt Tevis cienīgam - tas ir daudz Kad kopā iemiegam - tas ir daudz Un mani apbur kaut vai tas, kā Tevi sauc Katrreiz, kad kopā mēs mostamies - acīs smaids Viss savās vietās ir nostājies - acīs smaids Pat, ja man apkārt viss postā ies - acīs smaids Viņa atsvaidzina, kad ir smacīgs gaiss Saku ko jūtu Мeklējot viņas pieejas kodu Jo atsakos būt Кā vairogdziedzeris bez joda Nolemts notij sērīgai Tāpēc šī ir mana oda Mana oda cerībai Оda cerībai Vai rīb kara bungas vai nerīb vairs Kā senām klintīm manai cerībai Vienmēr spēcīgai, būs būt tai Cerībai, cerībai Manai mūžam dzīvai cerībai Vai ir sausums tur vai vilnis devītais Kā dziļām saknēm manai cerībai Vienmēr spēcīgai, būs būt tai Cerībai, cerībai Manai mūžam dzīvai cerībai Cerībai, manai cerībai, cerībai, cerībai būt Būt ar mani nedēļām prasa daudz Bet viņa līdzās gadiem sēdēja - tas prasa daudz Vienmēr telpu pameta pēdējā - tas prasa daudz Un viņu vēl par muļķa mierinājumu sauc Bet ar viņu Kad spieķos ir vieni puļķi - tas ir nieks Ja dzīve liek ierīt duļķi - tas ir nieks Esmu labāk mierīgs muļķis - tas ir nieks Nekā trauksmains, aizdomu pilns gudrinieks Saku ko jūtu, Мeklējot viņas pieejas kodu Jo atsakos būt Кā vairogdziedzeris bez joda Nolemts notij sērīgai Tāpēc šī ir mana oda Mana oda cerībai Оda cerībai Vai rīb kara bungas vai nerīb vairs Kā senām klintīm manai cerībai Vienmēr spēcīgai, būs būt tai Cerībai, cerībai Manai mūžam dzīvai cerībai Vai ir sausums tur vai vilnis devītais Kā dziļām saknēm manai cerībai Vienmēr spēcīgai, būs būt tai Cerībai, cerībai Manai mūžam dzīvai cerībai Cerībai, manai cerībai, cerībai, cerībai būt