Atmodas Rīts

Viss ir labi kā ir, jo redzi, vēl esmu ierindā Viss ir labi kā ir - mēģinu sevi mierināt Kaut arī ticu tam jau īstenībā retāk Ar ļodzīgiem pamatiem viss te rīb un kratās Neapmierina vairs, kas bijis iepriekš Sekunžu tikšķi taisni kā sirdī ietriektas Šķembas, kas plēš gabalu gabalos Un trijās daļās es atkal jau sadalos Vienai saule ir pat žalūziju spraugās Cerības pilnu skatu tā uz visu raugās Otra - baidās zaudēt pat neizturamo Nezinot, kas vietā nāks, kaklā ir tai kamols Trešā daļa virs šīm abām viegli virmo Tā zina, ka vien pusolis dabā vienmēr ir no Krīzes līdz atdzimšanai un nākamam posmam Tā zina, ka šim posmam ir gana man drosmes Uzaust atmodas rīts Tas aizrauj sev līdz' Tas aizrauj sev līdzi nezināmajā Tur viss dūmakā tīts Bet viens otra atbalstīti Mēs cauri tai tiksim pamazītiņām Man likās viss notiks ātri un ļoti strauji Sakārtosies pats no sevis, tā - fau, fau Un mirklī būšu sasniedzis rezultātu Citi to pamanot teiks - pas'ties, redzi, kā Dažiem veicās, laikam pelnīti Bet tad reiz beidzu es savu laiku veltīgi Šajās ilūzijās tērēt gluži kā pusmiegā Un rimās nostājā pieprasoši dusmīgā Rimās līdzi tai nereālistiskās gaidas Un tieksme meklēt regulāri citos vainu Nobira tā tukšā čaula, lai tālāk dotos Jau ar uzausušu sauli, kvēlāku kodolu ... jā, jā Tā pienāca laiks iebraukt tajā Cik pakāpenisks ir pārmaiņu gājums Šie vārdi kalpos man kā atgādinājums Uzaust atmodas rīts Tas aizrauj sev līdz' Tas aizrauj sev līdzi nezināmajā Tur viss dūmakā tīts Bet viens otra atbalstīti Mēs cauri tai tiksim pamazītiņām Uzaust atmodas rīts Tas aizrauj sev līdz' Tas aizrauj sev līdzi nezināmajā Tur viss dūmakā tīts Bet viens otra atbalstīti Mēs cauri tai tiksim pamazītiņām