Sadzirdēt

Un uzpeldēja atmiņā atkal Mirklis bērnības Kad pārdzīvojums, kas manī sakāpj Bij' tik spēcīgs, ka Tad nolēmu es vispār vairs nejust Lai tik pāriet tas Līdz sapratu, ka pa pusei tveru dzīves vējus Acīs sariesās Un nu man kaut kas te trūkst Bez kā ir blāvas tās dienas Es dzīves krāsas gribu just Lai atkal viss kopā sienās Šai troksnī mācēt, spēt sevi sadzirdēt Tā ir tā prasme, tā ir tā prasme Pēc kuras tiecos es, kad blakām kāds ir te Un še Tev - prasme pagaisa krasi Kā sevi sajust te? Kā sevi sadzirdēt? Aizvērtām acīm es pats sev prasu Kā vispār sadzirdēt, ko sirdsbalss sacīs te Kad bliež tik masīvi vēl tie basi? No redzesloka pazuda kaut kad robežlīnijas Un nebij' man par to pat ko jautāt, jo sen zinu jau Ka tvēru sevi tikai caur Tevi kā pie spoguļa Līdz attapos no tā, ka vajadzības savas arvien noguļu Bet nu man nomoda trūkst Šai dienai sen bija laiks pienākt Kad mierā ar jūtām varu būt Un skaidri viss kopā sienās Šai troksnī mācēt, spēt sevi sadzirdēt Tā ir tā prasme, tā ir tā prasme Pēc kuras tiecos es, kad blakām kāds ir te Un še Tev - prasme pagaisa krasi Kā sevi sajust te? Kā sevi sadzirdēt Aizvērtām acīm es pats sev prasu Kā vispār sadzirdēt, ko sirdsbalss sacīs te Kad bliež tik masīvi vēl tie basi Šai troksnī mācēt, spēt sevi sadzirdēt Tā ir tā prasme, tā ir tā prasme Pēc kuras tiecos es, kad blakām kāds ir te Un še Tev - prasme pagaisa krasi Kā sevi sajust te? Kā sevi sadzirdēt Aizvērtām acīm es pats sev prasu Kā vispār sadzirdēt, ko sirdsbalss sacīs te Kad bliež tik masīvi vēl tie basi