Dzelme

Vējš, ūdens un sāls Viss saplūst tam kopā Bailes un gurdumu Tos aizskalo prom Vējš, smiltis un māls Viss sarūk un izgaist No krasta dzīlēs To aizskalo prom Nav, ne jausmas, kur peld Ne jausmas, kur brauc Zin tikai vienu Dzelme to sauc Gadus simts ir jūra vilinājusi Izmēģināt savu laimi tur Tur, kur viļņi šalc visaugstāk, kur Tur, kur nogrimt var visdziļāk, tur Ha, ha, ha Azarts un spīts Pārņēmis to Un no laivas vienas Divas jau top Kopā siesim mēs tīklus Dosimies dzelmē Un Kurzemes krastam Teiksim mēs nē No Vidus līdz Adrijas jūrai No Akabas līdz Rīgas līcim Mēs burāsim Mēs slīgsim Gadus simts ir jūra vilinājusi Izmēģināt savu laimi tur Tur, kur viļņi šalc visaugstāk, kur Tur, kur nogrimt var visdziļāk, tur