Dar, ko darīdams, teic, ko sacīdams
Vai uz katra soļa tev misējas?
Misējas (misējas), misējas (misējas)
Un viss mūžam iznāk otrādi
Jebšu negribot, jebšu tīšuprāt
Bet tie paši labākie nodomi
Vēl aizvien (vēl aizvien), vēl aizvien (vēl aizvien)
Vēl aizvien Tev vējā misējas
Muļķe sirds, tai nekad, nekur nav gana
Mīlu to, jo tikai mana
Mana ir šī muļķe sirds
Muļķe sirds, tai nekad, nekur nav gana
Mīlu to, jo tikai mana
Mana ir šī muļķe sirds
Kur liksies tāds, viens pats pasaulē?
Bet vai tādēļ tomēr vērts paļauties?
Paļauties (paļauties), paļauties (paļauties)
Jau tūlīt tev gaužām žēlabām
Neba pirmo reiz, neba pēdējo
Sirds par tevi izrādās stiprāka
Stiprāka (stiprāka), stiprāka (stiprāka)
Un tev atliek tai vien pakļauties
Muļķe sirds, tai nekad, nekur nav gana
Mīlu to, jo tikai mana
Mana ir šī muļķe sirds
Muļķe sirds, tai nekad, nekur nav gana
Mīlu to, jo tikai mana
Mana ir šī muļķe sirds
Muļķe sirds, tai nekad, nekur nav gana
Mīlu to, jo tikai mana
Mana ir šī muļķe sirds
Muļķe sirds, tai nekad, nekur nav gana
Mīlu to, jo tikai mana
Mana ir šī muļķe sirds
