Tur pēdējā stāvā
Ir viņas vārds ierakstīts ilgi -
Jau gadsimtiem
Un manas siltās kājas nemanot
Ved mani ārā
Ja manis nav šajā namā,
Esmu logos un tapetēs iekārts un vīts,
Un manu soļu atbalss skan
Tavā galā
Un ja Tevis nebūs turpat,
Skat kā koki, kas nokalst,
Vējā aukstajā lokās,
Ja Tevis nebūs turpat -
Manās rokās
Tad es aizbraukšu tālāk,
Par sliedēm un pārmijām, cilvēku armijām
Tālāks mans ceļš,
Kur vilciena kupejas smārds
Nelaiž ārā
Un ja Tevis nebūs turpat,
Skat kā koki, kas nokalst,
Vējā aukstajā lokās,
Ja Tevis nebūs turpat
Un ja Tevis nebūs turpat,
Skat kā koki, kas nokalst,
Vējā aukstajā lokās,
Ja Tevis nebūs turpat
Un ja Tevis nebūs turpat,
Skat kā koki, kas nokalst,
Vējā aukstajā lokās,
Ja Tevis nebūs turpat
Un ja Tevis nebūs turpat,
Skat kā koki, kas nokalst,
Vējā aukstajā lokās,
Ja Tevis nebūs turpat -
Manās rokās
