Man radās doma,
Ko nevar atļaut un nevar liegt.
Jo augstāk par vidusstrīpu
Ar viņu neaizsniegt.
Liels bij mans prieks,
Ka neesmu savā domā viens.
Tik liels bija man radniecīgo pulks.
Man radās doma,
Ko nevar atļaut un nevar liegt.
Jo augstāk par vidusstrīpu
Ar viņu neaizsniegt.
Liels bij mans prieks,
Ka neesmu savā domā viens.
Tik liels bija man radniecīgo pulks.
Tālu aizgāja brālis,
Mana nama durvis viņam ciet,
Jo viņš runā ja kaut ko par laimi,
Kuru meklēt vajagot iet.
Tālu aizgāja brālis,
Mana nama durvis viņam ciet,
Jo viņš runāja kaut ko par laimi,
Kuru meklēt vajagot iet.
Man radās doma,
Ko nevar atļaut un nevar liegt.
Jo augstāk par vidusstrīpu
Ar viņu neaizsniegt.
Liels bij mans prieks,
Ka neesmu savā domā viens.
Tik liels bija man radniecīgo pulks.
Tālu aizgāja brālis,
Mana nama durvis viņam ciet,
Jo viņš runāja kaut ko par laimi,
Kuru meklēt vajagot iet.
Tālu aizgāja brālis,
Mana nama durvis viņam ciet,
Jo viņš runāja kaut ko par laimi,
Kuru meklēt vajagot iet.
Tālu aizgāja brālis,
Mana nama durvis viņam ciet,
Jo viņš runāja kaut ko par laimi,
Kuru meklēt vajagot iet.
