Joprojām nesaskatu debesis, kaut cenšos būt tur
Bet tā ir mistika
Nekas nav no svara, nav no svara
Nekas nav no svara, nav no svara
Izņemot mani un tevi un to ka mes elpojam tagad un šeit
No svara ir veids, kā izmanevrēju caur lietām kas novestu mani no ceļa
No svara ir beigas un sākums, pārējo izdzīvoju nevis analizēju
Smaidu par to ko es dariju brīdī kad liekuļi par mani smēja
Elpoju dūmus un zinu ka esmu vel lielāka autora darbs
Bet asinis vārās un plūst, mani no pasaules šķir tikai balkona margas
Visuma algotņu bars, reti kuram tajā konkrēta vieta
Daram ko monēta liek
Nezinam ceļu bet ejam kur kolēģi iet
Dedzinu biomus, mani izgaismo debesu diodes
Skatos uz tām saku "Rādi man ceļu"
Bet aizveru acis un redzu miljonus
Dzirdu vien minoru
Liekas no pasaules nekad nesaņemu pareizu dozi
Bet zinu tam visam nav svara kad ikdienu redzu caur kaleidoskopu
Nekas nav no svara, nav no svara
Nekas nav no svara, nav no svara
Starp mani un tevi pa vidu nav it nekā nozīmīga, nekā būtiska
Mēs visi esam vienlīdz nenozīmīgi
Bet katram liekas ka mums trūkst visa
Kā trūkst riska, tad trūkst likstu
Paies vienas un tad būs citas
Visam svarīgs balanss, bez tā grūti iztikt
Negribas vaļā pat vērt lūpas
Reizēm gribas bez mērķa plūst
Ja tas man nemaisa spēju būt
Navigācijā dzēst kursu kad apnicis plēst skrūves
Domāt par to kas paliks pāri pēc mums
Kā dzīvošu pēc stundas kad stāvot iepretī horizontam velc dūmus
Tas neliekas svarīgi man
Manas aizvērtās acis ir redzējušas
Divreiz vairāk nemiera kā Parīzes nami
Es varētu neēst guļus, dienām pārbaudīt savu barības vadu
Visas sāpes nevar salīdzināt
Jo tu pats zini labāk
Asins vadā vai divos jūtu vārīšanos
Man vajag lai uz kakala ir patsmit karāti
Tas tik savādi, da nekas - tiks galā
Svaru nosaku pats, ja nu kas - pis malā
Svešiniekus man ir apnicis panākt, bet esmu savas atmiņas varā
Kaut cenšos būt tur
Bet beidzot jūtu kā klauvē pa manu krūškurvi
Nekas nav no svara, nav no svara
Nekas nav no svara, nav no svara
Nekas nav no svara, nav no svara
Nekas nav no svara, nav no svara
