Vysskaistuokū meitini
Jimšu pi sevis un
Dzeivuošu myužu laimeigi
Dzierdi, kai viļni
Jyurys krostu vīglai gluosta?
Jyuti, kai kuojis
Zalta smiļtīs dzili īgrymst?
Ker ar rūku tukšā gaisā!
Viejs pi kuojam tovom nūstuoj!
Pavieli jam, lai jis mani atrūn tuoļumā!
Pīsaskar gaismai,
Ļauņ lai saulis stors gluostu tovu
Vīnā mirklī puornas maņ!
Pasaver iz augšu!
Cik mieness šudiņ lels!
Redzi, tī kaids cylvāks,
Kuojis ļajā nūkuors sied.
Īsaver lobuok –
Jis tev vīnai tikai smaida!
Es tevi gaidu!
Pasastīp nadaudz!
Opā! I iz mieness asam mes...
Nā, naveļc mani prūm.
Vīnu mirkli kavēsimēs!
Iz mieness molys sēdēsim
I akmeņteņus zemē svīssim.
Dūd sovu rūku maņ,
Sper sūli prīkšā drūši.
Pādys aiz mums paliks putekļūs...
Nasabeist, skrīsim!
Īsaskrīnam! Leksim – atpakaļ iz zemi!
Vysskaistuokū meitini
Jimšu pi sevis un
Dzeivuošu myužu laimeigi
Vysu pasauli deļ tevis...
A gribi – vēļ vairuok!
Es douvynuošu tev vieju,.
Lai tys vaigus tovus gluosta,
Kod mane blokus nav.
Sauli, kas sylda
I zvaigzneite -
Lai tei vieliešonuos pylda.
Es mīļoju tevi
Par tū smaidu tovuos acīs,
Par tovu rūku gluostu.
Par kotru vuordu teiktū.
Par tū, kas asmu es
Tik mirkli blokus stuovūt tev!
Gribi atdūšu tev duorguokū,
Kas dzīsminīkam pīdar!
Dvēseli sovu!
Teiru, gleitu.
Sorgoj tū kai guņteņu,
Kas povordu sylda.
A gribi - sarauņ gobolūs
I ļeidza viejam palaid...
Es saskaiteišu luosis,
Kas nu dabasim kreit.
Pīlikšu kluot - kūku šalkūni mežā
I agra reita rosu.
Atjimšu asareņu,
Kas cytreiz puor vaigu tovu nūtak.
Mīlesteibys formula –
Tik styprai mīļoju es tevi.
