Plūst caur pirkstiem smiltis man.
Domās griežu laiku atpakaļ.
Skaitu dienas, aizmirstos.
Cik daudz ir nepiedots
Liktens joks.
Lai par sapņiem ļaudis smej.
Tas ir viss, kas atlicis ir tev.
Lūpas skūpstam saskaras.
Bet tas nav iespējams.
Iedomas.
Ļauj man iet.
Klusiņām ļauj aizvērt durvis ciet.
Jo tas, kas ir, ar to šodien nepietiek.
Ļauj man iet.
Pagātne, lai aizver acis ciet.
Man nepietiek.
Vai gan lemts gan katru dienu
Atkal kliegt un kliegt, un kliegt.
Ou. nē.
Vai tad laiks mēdz apstāties?
Dzīves grāmatu mums jāpāršķir.
Tomēr brīžam atskatos
Vai tas jums šķiet kāds joks?
Vai liktens sods?
Ļauj man iet.
Klusiņām ļauj aizvērt durvis ciet.
Jo tas, kas ir, ar to šodien nepietiek.
Ļauj man iet.
Izvēlies, vai aizvērt acis ciet.
Man nepietiek.
Vai gan lemts gan mainīties.
Ļauj man iet.
Klusiņām ļauj aizvērt durvis ciet.
Jo tas, kas ir, ar to šodien nepietiek.
Ļauj man iet.
Pagātne, lai aizver acis ciet.
Man nepietiek.
Vai gan lemts gan katru dienu
Atkal kliegt un kliegt, un kliegt.
Ou. nē.
