Un lēni Tavus laukos viens
Tavs kumeļš pusnakts rasā brien
Sirds izmisumā grimst bez gala
Nu beidzot diena tā ir klāt
Ko sen jau ziedu laika tālēs
Liek liktenis mums kopā stāt
Un drosme izmisums dzen projām
Bet ātri pajies ļaunais laiks
Un atkal atplauks Laimes vaigs
Ar cerību un sirdi drošu!
Un atkal atplauks laimes vaigs
AR CERĪBU UN SIRDI DROŠU.,! .*
