Kad kastītē ir palicis pēdējais sērkociņš,
Kad pīlādžu zapte izēsta, tu ej prom.
Kad pirmoreiz satiku tevi,
Tu sēdēji ozola zarā un mācījies svilpot.
Tad apstājas laiks un sienas tek,
Mīļais, ak, kādēļ tu klusē?
Kaut varētu tā mūžīgi gulēt
Un skatīties grieztos.
Tu tik skaisti ar mani pārklājies
Un tavs pēdu pieskāriens zemei liek kust.
Ielej tak vēl, lai aizpilda klusumu.
Tavas dvēseles stīgas jau sen prātam liek zust.
Tad apstājas laiks un sienas tek,
Mīļais, ak, kādēļ tu klusē?
Kaut varētu tā mūžīgi gulēt
Un skatīties grieztos.
Tu tik skaisti ar mani pārklājies
Un tavs pēdu pieskāriens zemei liek kust.
Masku balles viesis es un tu.
