Kādā Brīnišķā Dienā

Šajā pilsētā ikviens viņu pamanīs Viņai paiet garām nespēj it neviens Pāri ielai ēna skrien, tūlīt, tūlīt līs Viņa pagriezās un smaidot teica tā: Kādā brīnišķā dienā nebūs vairāk neviena no mums Un ik mirklis, ko jūt, var tev pēdējais būt kādā brīnišķā dienā Kādā brīnišķā dienā nebūs vairāk neviena no mums Un ik mirklis, ko jūt, var tev pēdējais būt kādā brīnišķā dienā Viņa teica: "Tevis dēļ man nekā nav žēl" Un tad dziļi ieskatījās manās acīs Var jau būt, ka noticēs mana neprātīgā sirds Un neviens tad nevarēs mūs vairāk šķirt Kādā brīnišķā dienā nebūs vairāk neviena no mums Un ik mirklis, ko jūt, var tev pēdējais būt kādā brīnišķā dienā Kādā brīnišķā dienā nebūs vairāk neviena no mums Un ik mirklis, ko jūt, var tev pēdējais būt kādā brīnišķā dienā Kādā brīnišķā dienā nebūs vairāk neviena no mums Un ik mirklis, ko jūt, var tev pēdējais būt kādā brīnišķā dienā Kādā brīnišķā dienā nebūs vairāk neviena no mums Un ik mirklis, ko jūt, var tev pēdējais būt kādā brīnišķā dienā Kādā brīnišķā dienā Kādā brīnišķā dienā Kādā brīnišķā dienā Kādā brīnišķā.