Neskaties Mēnesī

Jau ledus zieds tev logā plaukst No tavas elpas tam nenosalt Un lielais lācis greizos ratos brauc Spīd zelta stariem mēness spožs Tavs skats ir tajā nezinošs Un mēnessērdzīgs palicis tavs prāts Tu ieklausies kāds tevi sauc Un liekas, ka kāds prātu jauc Pa mēness stariem dodies turpu tu Tev pretī zvaigžņu gaisma skrej Tu ilgi ej, bet neaizej Bet mēness gaisma tevi tālāk sauc Virs galvas zvaigznes spēlējas Ap mēness galvu rotājas Kā mazi bērni savā pasaulē Tu neskaties tā debesīs, kā mēnessērdzīgs mēnesī Un atmodies tavs ledus zieds sāks kust Jau metas sārtums pamalē Bet mēness gaisma nebālē Un stāvi tu, kā apburts ceļinieks Jel ātrāk greizos ratos kāp Tik par ātru ārā neizkāp Un mēnessgaismas gūstā nepaliec Virs galvas zvaigznes spēlējas Ap mēness galvu rotājas Kā mazi bērni savā pasaulē Tu neskaties tā debesīs, kā mēnessērdzīgs mēnesī Un atmodies tavs ledus zieds sāks kust