Aiz krūma guļ viens sašauts strēlnieks,
Iz krūtīm plūst tam asinis.
Tur augstu gaisā lido ērglis
Un lēni, lēni tuvojas.
Jel neaiztiec, jo dzīvs vēl esmu,
Un lielas mokas pārciešu.
Šo aiznes manai mīļai mātei,
Vēl pēd'jo sveicien' dzimtenei.
Un manai mīļai līgaviņai
Šo asiņaino lakatu.
Un saki tai, lai man negaida
Un sevim citu izrauga.
Teic, ka es salaulāts ar lodi,
Šie krūmi stāv kā liec'nieki.
