Šis stāsts ir par apspiesto tūkstošiem
Nomocītiem zobārstu krēslos
Cilvēkpūlim pāri
Kāda gaisma slīd
Mums visiem laime ausīs rīt
Tā dziedāja zobārsts
Saldu sapņu dzīts
Nezinādams to,
Ka sen jau krīt
Kam tu mauro?
Tu mauro?
Man laivā nevar bīdīt sēdekli
Kam tu mauro?
Tu mauro?
Visapkārt lopi barā slīd
Zilā laivā
Barā silda mēsli
Barā doma zūd
Laimīgāks kā barā nevar būt
Vējā plīvo ausis
Sejā dzīvo govs
Nu bet kas tev tādam kaut ko dos
Kam tu mauro?
Tu mauro?
Man laivā nevar bīdīt sēdekli
Kam tu mauro?
Tu mauro?
Tev garām sapņu laiva slīd
Zilā laiva
Sākumā tu visapkārt sev redzēji jukušo barus
Gāja laiks
Un viņi tev vairāk nelikās nenormālie
Bet tad
Tu manīji, ka visi skatās uz tevi
Katrs pats sev tagad stomatologs
Manu rūpju zīlons
Tavu rūpju govs
Un visam pāri lido zoss
Varbūt stomatologs Bērziņš
Laimi atnesīs
Un tu tiksi anistezēts rīt
Kam tu mauro?
Tu mauro?
Man laivā nevar bīdīt sēdekli
Kam tu mauro?
Tu mauro?
Tev garām sapņu laiva slīd
Zilā laiva
Cilvēkpūlim pāri
Kāda gaisma slīd
Mums visiem laime ausīs rīt
Tā dziedāja zobārsts
Saldu sapņu dzīts
Nezinādams to, ka sen jau krīt
Kam tu mauro?
Tu mauro?
Man laivā nevar bīdīt sēdekli
Kam tu mauro?
Tu mauro?
Visapkārt lopi barā slīd
Zilā laivā
