Kad zvaigznes pār alejām krīt

es esmu te, kaut nekad te nav būts kā upes ūdens, kas izlauzies palos kā asara silta uz vaiga un pirkstu galos jūtu, ka esmu te, kaut arī nepiedalos kad mēness spīd dzintara dzeltenumā un zvaigznes tavas par alejām snieg, kad cilvēki ļauni zaglīgi soļus pie tevis liek, es sēžu visaugstākā kalnā un lūdzos, lai neaiztiek kaut es spētu būt tev klāt es būtu atbalss, tu mana balss, kaut es spētu būt klāt es esmu te, kaut nekad te nav būts, kā janvāra saule, kas pamalē spīd, kaut nespēšu tevi nekad es skaut vai sasildīt, es esmu ar tevi, kad simtiem zvaigznes pār alejām krīt kaut es spētu būt tev klāt, es būtu atbalss, tu mana balss kaut es spētu būt klāt kaut es spētu būt tev klāt, es būšu atbalss, tu mana balss, kaut es spētu būt klāt kaut es spētu būt klāt