Cilvēks No Zāles

Lai nekad vairs nebūtu auksti Krāju siltumu samiegtās acīs Runāju maz, bet salstu vienalga Turos siltākām būtnēm blakus Šeit ir jāstrādā pat tad, kad negribas ēst Rūsa rūpējas, lai vienmēr būtu, ko darīt Tu esi līdzās, bet tevi nevar manīt Redzi, māsiņ, vagoni rindā stāv Vedīs aktierus projām Tur, kur izrāde sāksies Bet es palikšu saknēs Būšu cilvēks no zāles Bet es palikšu saknēs Būšu cilvēks no zāles Šeit ir jāstrādā pat tad, kad negribas ēst Rūsa rūpējas, lai vienmēr būtu, ko darīt Tu esi līdzās, bet tevi nevar manīt Redzi, māsiņ, vagoni rindā stāv Vedīs aktierus projām Tur, kur izrāde sāksies Izrādies sāksies Bet es palikšu saknēs Būšu cilvēks no zāles Bet es palikšu saknēs Būšu cilvēks no zāles O, ja Un es redzu, kā viņas kasē Visu dienu krājas nogurums Un kārtējais cilvēks ir tikai šķērslis Līdz brīdim, kad varēs iet smēķēt Cigarete kā Vikforda aukla Sadeg metāla pelnu traukā Ir jāiet pelnīt, lai atkal būtu Ko tērēt, redzi, māsiņ Redzi, māsiņ, māsiņ Pie mums bij' atbraucis komisārs Oja, oja, komisār, kur gan tu biji Šos gadus – tev šineļa vietā ir uzvalks Un mauzeris nesilda sānus Redzi, māsiņ Redzi, māsiņ Redzi, māsiņ