Lai nekad vairs nebūtu auksti
Krāju siltumu samiegtās acīs
Runāju maz, bet salstu vienalga
Turos siltākām būtnēm blakus
Šeit ir jāstrādā pat tad, kad negribas ēst
Rūsa rūpējas, lai vienmēr būtu, ko darīt
Tu esi līdzās, bet tevi nevar manīt
Redzi, māsiņ, vagoni rindā stāv
Vedīs aktierus projām
Tur, kur izrāde sāksies
Bet es palikšu saknēs
Būšu cilvēks no zāles
Bet es palikšu saknēs
Būšu cilvēks no zāles
Šeit ir jāstrādā pat tad, kad negribas ēst
Rūsa rūpējas, lai vienmēr būtu, ko darīt
Tu esi līdzās, bet tevi nevar manīt
Redzi, māsiņ, vagoni rindā stāv
Vedīs aktierus projām
Tur, kur izrāde sāksies
Izrādies sāksies
Bet es palikšu saknēs
Būšu cilvēks no zāles
Bet es palikšu saknēs
Būšu cilvēks no zāles
O, ja
Un es redzu, kā viņas kasē
Visu dienu krājas nogurums
Un kārtējais cilvēks ir tikai šķērslis
Līdz brīdim, kad varēs iet smēķēt
Cigarete kā Vikforda aukla
Sadeg metāla pelnu traukā
Ir jāiet pelnīt, lai atkal būtu
Ko tērēt, redzi, māsiņ
Redzi, māsiņ, māsiņ
Pie mums bij' atbraucis komisārs
Oja, oja, komisār, kur gan tu biji
Šos gadus – tev šineļa vietā ir uzvalks
Un mauzeris nesilda sānus
Redzi, māsiņ
Redzi, māsiņ
Redzi, māsiņ
