A piektdienas rītā
Viņa brauca uz Madonu
No vistālākās Latgales
Pa taisno caur Aglonu
A tur mēs satikāmies
Runājāmies, strīdējāmies
Gandrīz sakāvāmies
Un tad, tad mēs beidzām
Un tad viņa teica –
Raimi, a tu nekad vairs
Nebūsi laimīgs
Raimi, a tu nekad vairs
Nebūsi laimīgs
Raimi, a tu nekad vairs
Nebūsi laimīgs
Raimi, Raimi, Raimi, Raimi
Raimi, a tu nekad vairs
Bet mani taču mani taču
Nesauc par Raimi
Vakarā viņa uzdāvināja man
Divas neļķes
A kas tās bija no rīta –
Tatatata tikai tādi
da kaktusa kāti
Bet es, es taču gribēju
Vienkārši atpūsties
Vienkārši atpūsties
Šūpolēs šūpoties
Un karuselī vizināties
Bet paņem mani uz Londonu
Nununununu
Paņem
mani uz Amsterdamu
dadadadada
A tikai trešdien brauksim uz Rīgu
Man ceturtdien jāsatiek mammu
Piektdiena bija jauna diena
Piektdien bija jāsatiek tevi
Piektdiena bija īstā diena
Lai kristu, kristu, kristu, kristu
A piektdienā mēs atceramies
Ko kurš ņēmis, ko kurš devis
Un piektdien tu man atkal atgādini
Bet pieturi, lai es nesasistos
Raimi, a tu nekad vairs
Nebūsi laimīgs
Raimi, a tu nekad vairs
Nebūsi laimīgs
Raimi, a tu nekad vairs
Nebūsi laimīgs
Raimi, Raimi, Raimi, Raimi
Raimi, a tu nekad vairs
Bet mani taču mani taču
Nesauc par Raimi
